Jērs un lauva RIMBENIEKS

Ēvalds Rimbenieks ir izcils neatkarīgās starpkaru Latvijas valstsvīrs un garīdznieks.

Daudzuprāt, Rimbenieks ir bijis spožākais Liepājas pilsētas mērs, arī Latvijas Republikas Saeimas deputāts un finanšu ministrs, kā arī skolotājs un garīdznieks, mūziķis, dzejnieks un mecenāts. Šī vīra dzīves izskaņa bija traģiska, pateicoties neģēlīgajai padomju varas veiktajai vajāšanai pret neatkarīgās Latvijas patriotiem un garīdzniekiem. “Vainīgs, jo labs” – tā var rezumēt stāstījumu par Rimbenieka dzīvi un darbību.

Par grāmatu ir jāpateicas Ēvalda Rimbenieka mazdēla sievai Džēnai Kuplis no Tasmanijas salas (Austrālija). Kuplis kundze apjomīgo darbu sāka, lai atstātu piemiņas izdevumu par izcilo vīru Rimbenieka ģimenei, vienlaikus grāmata ļaus labāk iepazīt šo politiķi un garīdznieku gan viņa novadniekiem, gan plašai Latvijas sabiedrībai. Turklāt stāsts par Rimbenieku un viņa ieguldījumu Liepājas un Dienvidkurzemes attīstībā sniedz bagātīgu ieskatu Latvijas sarežģītajā vēsturē 20. gadsimta pirmajā pusē.
Autores stāstījumu papildina un ilustrē gan bagātīga fotoattēlu galerija, gan Ēvalda Rimbenieka bērnības un darba gaitu atmiņas, gan citāti no viņa laika un mūsdienu periodikas izdevumiem. Grāmatas 15. nodaļa sniedz ieskatu Rimbenieka sarakstē ar viņa bērniem – meitu Augusti un dēlu Monvīdu. Latvijā ir ienākusi padomju vara, Liepājas pilsētas mērs ir atstādināts no amata, prese, kurai jāsludina jaunās varas propaganda, bijušo pilsētas saimnieku ķengā un zākā, bet vēstulēs nemana ne naida, ne kāres atriebties. Tā vietā Rimbenieks saviem bērniem tostarp raksta: “Daudz ko var salauzt un sabojāt, ne tikai priekš dzīves, bet arī priekš mūžības. Bet mūžība nu ir tāds vārds, kurš jaunībā vēl maz ko nozīmē; dzīvei ritot uz priekšu, viņš gan top svarīgāks un nozīmīgāks, bet savu īsto nozīmi un svaru viņš mums atklās tikai tanī brīdī, kad sacīsim pasaulei ardievas. [..] Dzīsimies visi pēc gudras un dievbijīgas sirds, bet to iegūsim, apdomīgi soļus sperot un rūpīgi pildot savus darbus un pienākumus.”