Nedēļas lozungs

Saņem aktualitātes e-pastā!

Cilvēki kalnā (augusts)

Pirkt 1.60 EUR
Cilvēki kalnā – ikmēneša žurnāls par svētajiem, iznāk 12 izdevumos, no 2012. gada decembra līdz 2013. gada novembrim. Katrā numurā – pārdomas par kādu ar svētumu saistītu tematu, īsi apraksti par visiem zināmākajiem svētajiem, kurus Baznīca piemin attiecīgajā mēnesī, kā arī par vairākiem no viņiem – garāki portretējumi.

Augusta numurā:
Ebrejietes Edītes Šteinas (1891–1942) ceļš pie Dieva veda cauri filozofijas studijām un patiesības meklējumiem. Avilas Terēzes autobiogrāfijas iedvesmota, Edīte kļuva ne vien par kristieti, bet arī par karmelīti – par māsu Terēzi Benediktu no Krusta. Māsa tika nogalināta Aušvicas koncentrācijas nometnē.
Teologs Džons Henrijs Ņūmens (1801–1890) ir viens no izcilākajiem domātājiem, kas centušies radīt sintēzi starp prātu un ticību. Nācis no anglikāņu ģimenes, Baznīcas tēvu darbu studiju rezultātā Džons Henrijs Ņūmens konvertējās katoļticībā, tika iesvētīts par priesteri un vēlāk saņēma arī kardināla titulu. Pāvests Benedikts XVI viņu nosaucis par „19. gs. Baznīcas tēvu”.
Meinards (ap 1130–1196), Latvijas apustulis, ieradās Livonijā 12. gs. 80. gados, nodibināja Ikšķiles diecēzi un Rīgas arhi­diecēzi. 1186. gadā Brēmenē Meinardu iesvētīja par Ikšķiles bīskapu. Jaunais bīskaps ar cieņu izturējās pret vietējo iedzīvotāju tradīcijām, iemācījās viņu valodu, rūpējās par jaunu priesteru izglītošanu, savā kalpojumā nekad nelietoja vardarbību, bet vienmēr bija miera apustulis.
Karmelītu tēvs Maksimiliāns Marija Kolbe (1894–1941), izcils Dievmātes godinātājs un evaņģelizētājs, Aušvicas koncentrācijas nometnē ar labprātīgu lēmumu piepildīja Kristus vārdus: „Nav lielākas mīlestības kā atdot dzīvību par saviem draugiem.” Tēvs Kolbe devās bada nāvē kāda cita cietumnieka, ģimenes tēva, vietā.
Brālis Rožē (Rožē Luī Šics) (1915–2005), piepildījis savu sapni par kopienu, Tezē ciematā izveidoja garīgo centru, kas joprojām ir ticības atklāšanas vai stiprinājuma vieta neskaitāmiem tūkstošiem jauniešu. Ik gadu brāļi turpina pulcināt jauniešus uz kopīgām lūgšanām gan pie sevis, Tezē, gan arī rīkojot Uzticības svētceļojumus – vērienīgas jauniešu tikšanās dažādās Eiropas pilsētās gadu mijā.
Bernards (1090–1153), Klervo abatijas dibinātājs, bija viens no nozīmīgākajiem Baznīcas vadītājiem 12. gs. pirmajā pusē un joprojām tiek godināts kā izcils garīgais skolotājs un ietekmīgākais cisterciešu ordeņa reformators.
Augustīns no Hiponas (354–430) ir viens no Rietumu kristietības „tēviem”, kuru kā svēto godina gan katoliskajā, gan anglikāņu un ortodoksālajā Baznīcā. Pēc gadiem ilgiem patiesības meklējumiem Augustīns pieņēma kristīgo ticību un kļuva par izcilu tās apliecinātāju, viņš ir pasludināts par Baznīcas doktoru.
Īsāki apraksti arī par citiem svētajiem, kurus godina augusta mēnesī.

  • mīkstie vāki
  • A 4 formāts
  • 48 lpp.
  • 165 g
  • Latvija
  • Kala Raksti
  • 2013
  • 9772255899005
Mājas lapa izstrādāta Graftik