Kad skaistā septiņpadsmitgadīgā Džonija Eriksone 1967.gadā lauza savu mugurkaulu, neviens nedomāja, ka par viņu uzzinās miljoniem cilvēku visā pasaulē.
Viņa bija kā visi- "parasta invalīde". Viņai bija lemts tāda cilvēka liktenis, kam medicīna nav spējīga palīdzēt, proti, viņai visu dzīvi bija jāpaliek piekaltai pie gultas. Tādi cilvēki nereti beidz dzīvi pašnāvībā.
Džonija izbrīnīja un aizkustināja daudzu jo daudzu cilvēku sirdis ne tikai ar savu iniciatīvu, bet arī ar savu liecību. Savā nevarībā viņa iepazina Jēzu Kristu, kas kļuva par viņas enerģijas avotu. Viņai uzbrukusī nelaime pārtapa svētībā.
Vislabākās rekomendācijas šai grāmatai ir to dzīvē vīlušos cilvēku liecības, kuriem Džonijas Eriksones grāmata ir palīdzējusi atrast prieku Jēzū.