"Ja vien man būtu vieta, kur nostāties," teica Arhimēds, " es varētu izkustināt pasauli."
Luters pacēla pasauli, jo viņam bija vieta, kur nostāties. Un, tā kā mums ir tas pats Vārds, tad tāda vieta ir arī mums.
    Sakot "Dieva vārds", Luters domāja Bībeli un vēl šaurākā nozīmē - Evaņģēliju, kuru viņš tur atklāja un izlasīja. Šis vārds viņam deva ticību Jēzum Kristum un par brīvu dotajai pestīšanai, kuru Viņš ir izcīnījis krustā. Šī ticība - no ārpuses - izmainīja Lutera dzīvi un deva viņam brīvību un pārliecību nostāties pret visu pasauli. Luters pacēla pasauli, jo viņam bija vieta, kur nostāties. Un, tā kā mums ir tas pats Vārds, tad tāda vieta ir arī mums.
    Grāmatā aprakstīta Mārtiņa Lutera dzīve, ceļš, kā nevienam nezināms klostera mūks kļuva par kristīgās Baznīcas reformātoru, vienu no ietekmīgākajiem iepriekšējās tūkstošgades personībām.